RĪGAS CIVILLIETU ŠĶĪRĒJTIESA

ПО-РУССКИ

REGLAMENTS

Apstiprināts ar 2009. gada 19. marta dibinātāja lēmumu

Nav spēkā! Spēkā līdz 2014.gada 17.jūnijam. Aktuālā redakcija.

 

I. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. Rīgas Civillietu Šķīrējtiesa (turpmāk tekstā - Šķīrējtiesa) ir pastāvīga Šķīrējtiesa, kas darbojas pamatojoties uz Civilprocesa likuma D daļu "Šķīrējtiesa", citiem Latvijas Republikā spēkā esošiem likumiem, starptautiskajiem līgumiem un konvencijām, kurās piedalās Latvijas Republika un kas attiecas uz Šķīrējtiesas darbību, šīs Šķīrējtiesas Reglamentu un pušu vienošanos.

2. Šķīrējtiesas dibinātājs ir juridiskā persona – SIA ”Rīgas Civillietu Šķīrējtiesa”, kas ir reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra Komercreģistra iestādē ar vienotās reģistrācijas numuru 40103220878.

3. Šķīrējtiesas nosaukums:
latviešu valodā – Rīgas Civillietu Šķīrējtiesa ;
krievu valodā – Рижский Третейский Суд по Гражданским делам;
angļu valodā – Riga Civil Action Arbitration Court.

4. Šķīrējtiesas darbu vada Šķīrējtiesas priekšsēdētājs, kas veic Šķīrējtiesas Reglamentā noteiktās funkcijas, lai pārraudzītu un nodrošinātu Šķīrējtiesas sastāva izveidošanu un tā darbību. Šķīrējtiesas priekšsēdētāju ieceļ Šķīrējtiesas dibinātājs, patstāvīgi nosakot iecelšanas termiņu un kārtību.

5. Šķīrējtiesa izšķir jebkurus civiltiesiskus strīdus, ja puses ir noslēgušas līgumu par strīda nodošanu izšķiršanai Šķīrējtiesā (šķīrējtiesas līgumu), izņemot strīdu:

5.1. kura izspriešana varētu aizskart tādas personas tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses, kura nav šķīrējtiesas līguma dalībniece;

5.2. kurā kaut viena puse ir valsts vai pašvaldības iestāde vai ar šķīrējtiesas nolēmumu var tikt skartas valsts vai pašvaldības iestāžu tiesības;

5.3. kurš saistīts ar grozījumiem civilstāvokļa aktu reģistrā;

5.4. par aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu tiesībām un pienākumiem vai ar likumu aizsargātām interesēm;

5.5. par lietu tiesību nodibināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu attiecībā uz nekustamo īpašumu, ja strīda dalībnieks ir persona, kurai ar likumu ir ierobežotas tiesības iegūt nekustamo lietu īpašumā, valdījumā vai lietošanā;

5.6. par personu izlikšanu no dzīvojamām telpām;

5.7. starp darbinieku un darba devēju, ja strīds radies, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot normatīvo aktu noteikumus, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus (individuāls darba tiesību strīds);

5.8. par to personu tiesībām un pienākumiem, attiecībā uz kurām līdz šķīrējtiesas nolēmuma pieņemšanai ir ierosinātas lietas par maksātnespējas procesu vai tiesiskās aizsardzības procesu.

Šķīrējtiesā netiek izšķirti strīdi, kas saistīti ar sevišķā tiesāšanas kārtībā izskatāmajiem jautājumiem.

   

II. ŠĶĪRĒJTIESAS LĪGUMS

6. Šķīrējtiesas līgums ir vienošanās par strīda, kas jau radies vai var rasties nākotnē, nodošanu izšķiršanai Šķīrējtiesā. Šķīrējtiesas līgumu noslēdz rakstveidā.

7. Pušu vienošanās par strīda nodošanu Šķīrējtiesai (šķīrējtiesas līgums) var būt izteikta:

7.1. kā atsevišķs līgums;

7.2. kā speciāls noteikums pušu līgumā (šķīrējtiesas klauzula);

7.3. pusēm apmainoties ar vēstulēm, faksogrammām, telegrammām vai izmantojot citus telekomunikācijas līdzekļus, kas nodrošina, ka tiek fiksēta pušu griba nodot strīdu vai iespējamo strīdu izšķiršanai Šķīrējtiesā.

8. Ja puses vienojušās par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā, bet nav noteikušas konkrētu šķīrējtiesu, un, ja prasītājs iesniedzis prasību Rīgas Civillietu Šķīrējtiesā, un otra puse tam piekrīt, tad strīds ir pakļauts šai Šķīrējtiesai.

9. Šķīrējtiesas līgumā puses var vienoties par šķīrējtiesnešu skaitu, strīda izšķiršanas kārtību – mutvārdu vai rakstveida šķīrējtiesas procesu, strīda izšķiršanas vietu, šķīrējtiesas procesa valodu, piemērojamo likumu un citiem jautājumiem saskaņā ar likumu.

10. Personas, kas noslēgušas līgumu par strīda nodošanu izšķiršanai Šķīrējtiesā, nav tiesīgas no tā atteikties, ja likumā vai līgumā noteiktajā kārtībā Šķīrējtiesas līgums nav grozīts vai atcelts. Šķīrējtiesas līgums ir spēkā, kamēr nav izbeigusies tiesiskā attiecība, kuras sakarā tas noslēgts.

11. Ja vienošanās par strīda nodošanu izšķiršanai Šķīrējtiesā kā atsevišķs noteikums ir ietverts pušu noslēgtajā līgumā, šī vienošanās uzskatāma par patstāvīgu līgumu. Ja līguma termiņš izbeidzies vai līgums atzīts par spēkā neesošu, vienošanās par strīda nodošanu izšķiršanai Šķīrējtiesā paliek spēkā.

12. Katra puse ir tiesīga vienpusēji atkāpties no šķīrējtiesas līguma, paziņojot par to otrai pusei, ja puses nav noteikušas citu termiņu lietas izskatīšanai Šķīrējtiesā un ir viens no šādiem nosacījumiem:

12.1. šķīrējtiesas procesā ilgāk par četriem mēnešiem netiek izveidots Šķīrējtiesas sastāvs vai netiek veiktas nekādas procesuālās darbības;

12.2. Šķīrējtiesa gada laikā no šķīrējtiesas procesa uzsākšanas nav pabeigusi strīda izskatīšanu ar nolēmumu.

 

III. STRĪDA PAKĻAUTĪBA

13. Strīds ir pakļauts Šķīrējtiesai, ja tas ir aptverts ar šķīrējtiesas līgumu un ja saskaņā ar Civilprocesa likumu un Reglamenta 5.pantu tas nav pakļauts ekskluzīvai valsts tiesu kompetencei.
Ja puses ir vienojušās par strīdu, izrietošu no konkrēta līguma, nodošanu izšķiršanai Šķīrējtiesā, prezumējams, ka puses ir vienojušās par jebkura strīda, kas izriet no šī līguma, kas skar to vai tā pārkāpšanu, izbeigšanu vai spēkā neesamību, izšķiršanu Šķīrējtiesā.

14. Par strīda pakļautību lemj pati Šķīrējtiesa arī gadījumos, kad kāda no pusēm apstrīd Šķīrējtiesas līguma esamību vai tā spēkā esamību.

15. Puse var iesniegt iesniegumu par to, ka strīds vai tā daļa nav pakļauti šķīrējtiesai, ne vēlāk kā termiņā, kāds noteikts atsauksmes iesniegšanai.

16. Ja strīda pakļautība Šķīrējtiesai ir apstrīdēta līdz Šķīrējtiesas sastāva iecelšanai, minēto jautājumu izlemj Šķīrējtiesas priekšsēdētājs, bet ja pakļautība ir apstrīdēta pēc šķīrējtiesas sastāva iecelšanas, šo jautājumu izlemj šķīrējtiesas sastāvs. Šķīrējtiesas priekšsēdētājs ir tiesīgs izlemt, ka strīds nav pakļauts Šķīrējtiesai un atdot prasītājam prasības pieteikumu atpakaļ bez izskatīšanas, ja prasītājs nav iesniedzis pierādījumus, ka starp pusēm pastāv šķīrējtiesas līgums vai puses vienojušās par strīda nodošanu izšķiršanai citai šķīrējtiesai.

17. Šķīrējtiesa jautājumu par strīda pakļautību tai var izlemt jebkurā šķīrējtiesas procesa stadijā. Parasti šķīrējtiesas sastāvs to izlemj pirmām kārtām, tomēr šķīrējtiesas sastāvs ir tiesīgs uzsākt vai turpināt šķīrējtiesas procesu un izlemt šo jautājumu, pieņemot spriedumu. Ja iebildumi par to, ka strīda daļa nav pakļauta šķīrējtiesai, pusei rodas sakarā ar prasības papildinājumiem vai grozījumiem, pretprasību vai tās papildinājumiem vai grozījumiem, minētie iebildumi jāizsaka nekavējoties, līdzko Šķīrējtiesa uzsāk šo prasījumu izšķiršanu. Ja puse noteiktajā termiņā nav iesniegusi Šķīrējtiesā iesniegumu par to, ka strīds vai tā daļa nav pakļauta Šķīrējtiesai, puse nav tiesīga vēlāk izteikt šādus iebildumus un tā uzskatāma par atteikušos no savām tiesībām celt šādus iebildumus, tai skaitā tiesai izlemjot jautājumu par šķīrējtiesas sprieduma izpildi.

18. Ja Šķīrējtiesa atzīst, ka strīds vai tā daļa nav pakļauta Šķīrējtiesai, Šķīrējtiesa izbeidz tiesvedību strīdā vai tā daļā, pieņemot lēmumu par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu.

19. Ja starp pusēm ir domstarpības par šķīrējtiesas līguma esamību vai spēkā esamību, bet šķīrējtiesa ir atzinusi, ka strīds ir pakļauts šķīrējtiesai, šķīrējtiesa ir tiesīga izšķirt strīdu kā pakļautu tai.

 

IV. ŠĶĪRĒJTIESNEŠI

20. Šķīrējtiesnesis ir fiziska persona, kas atbilstoši šķīrējtiesas līguma un šī Reglamenta noteikumiem ir iecelta strīda izšķiršanai.

21. Šķīrējtiesa izšķir strīdus trīs šķīrējtiesnešu sastāvā, ja puses nav vienojušās par citu šķīrējtiesnešu skaitu. Šķīrējtiesnešu skaitam jābūt nepāra. Šķīrējtiesas sastāvs var sastāvēt arī no viena šķīrējtiesneša, ja puses tā ir vienojušās.

22. Puses var noteikt šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību. Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību, tad šķīrējtiesnešus ieceļ Šķīrējtiesas priekšsēdētājs ar savu rīkojumu. Šķīrējtiesneši tiek iecelti no Šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu saraksta, kuru apstiprina Šķīrējtiesas priekšsēdētājs. Gadījumā, ja strīds tiek izšķirts vismaz trīs šķīrējtiesnešu sastāvā, par šķīrējtiesnesi var iecelt arī personu, kas nav Šķīrējtiesas pastāvīgais šķīrējtiesnesis. Jebkurā gadījumā Šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājam jābūt Šķīrējtiesas pastāvīgam šķīrējtiesnesim.

23. Šķīrējtiesnesi var noraidīt, ja pastāv apstākļi, kuri izraisa pamatotas šaubas par viņa objektivitāti un neatkarību, kā arī tad, ja viņam nav attiecīgas kvalifikācijas strīda izšķiršanai. Puse, kura vēlas noraidīt šķīrējtiesnesi, 5 dienu laikā no dienas, kad tā uzzinājusi par šķīrējtiesneša (-u) iecelšanu vai tai kļuvis zināms kāds no šajā punktā minētajiem apstākļiem, iesniedz Šķīrējtiesā rakstisku šķīrējtiesneša noraidījuma pieteikumu, norādot tajā noraidāmo šķīrējtiesnesi un noraidījuma pamatu. Šķīrējtiesnesim pieteikto noraidījumu izlemj tas šķīrējtiesas sastāvs, kas izšķir konkrēto lietu arī gadījumos, kad strīds tiek izšķirts šķīrējtiesnesim vienpersoniski. Noraidījuma izlemšanā piedalās visi šķīrējtiesas sastāva locekļi. Ja Šķīrējtiesas priekšsēdētājam kļūst zināmi šajā pantā minētie apstākļi, viņš nekavējoties par tiem informē lietas puses un izskaidro to tiesības iesniegt Šķīrējtiesā attiecīgā šķīrējtiesneša noraidījuma pieteikumu.

24. Šķīrējtiesneša pilnvaras izbeidzas:

24.1. ja pieņemts šķīrējtiesneša noraidījums;

24.2. ja šķīrējtiesnesis atteicies no strīda izšķiršanas;

24.3. ja šķīrējtiesnesis nevar pildīt savas funkcijas prombūtnes, slimības vai citu iemeslu dēļ, vai bez attaisnojoša iemesla savlaicīgi nepilda savas funkcijas, un Šķīrējtiesas priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas vai pēc vienas no pušu rakstiska pieteikuma pieņēma lēmumu par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanu;

24.4. ja puses vienojas par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanu;

24.5. ar šķīrējtiesneša nāvi.

25. Līdz strīda izšķiršanas uzsākšanai šķīrējtiesnesis var atteikties no strīda izšķiršanas, rakstiski paziņojot par to pusēm un Šķīrējtiesas priekšsēdētājam.

26. Ja šķīrējtiesneša pilnvaras izbeigušās, Šķīrējtiesas priekšsēdētājs ieceļ jaunu šķīrējtiesnesi 10 dienu laikā. Paziņojums par jauna šķīrējtiesneša iecelšanu tiek nosūtīts pusēm 2 darba dienu laikā pēc šķīrējtiesneša iecelšanas.

 

V. PROCESUĀLIE TERMIŅI

27. Procesuālās darbības izpilda šajā Reglamentā noteiktajos termiņos. Ja procesuālie termiņi šajā Reglamentā nav noteikti, tos nosaka Šķīrējtiesa. Procesuālo darbību izpildīšanai nosaka precīzu datumu vai termiņu līdz noteiktam datumam, vai laika periodu (gados, mēnešos, dienās vai stundās). Ja procesuālā darbība nav jāizpilda noteiktā datumā, to var izpildīt visā noteiktā termiņa laikā.

28. Procesuālā termiņa tecējums, kas aprēķināms gados, mēnešos vai dienās, sākas nākamajā dienā pēc datuma vai pēc notikuma, kas nosaka tā sākumu.

29. Procesuālā termiņa tecējums, kas aprēķināms stundās, sākas nākamajā stundā pēc notikuma, kas nosaka tā sākumu.

30. Termiņš, kas skaitāms gados, notek termiņa pēdējā gada attiecīgā mēnesī un datumā. Termiņš, kas skaitāms mēnešos, notek termiņa pēdējā mēneša attiecīgā datumā. Ja mēnešos skaitāmais termiņš beidzas tādā mēnesī, kuram nav attiecīga datuma, tas notek šā mēneša pēdējā dienā. Termiņš, kas noteikts līdz konkrētam datumam, notek iepriekšējā dienā.

31. Ja termiņa pēdējā diena ir sestdiena, svētdiena vai likumā noteikta svētku diena, par termiņa pēdējo dienu skaitāma nākamā darba diena.

32. Procesuālo darbību, kurai notek termiņš, var izpildīt termiņa pēdējā dienā līdz pulksten divdesmit četriem. Ja procesuālā darbība izpildāma Šķīrējtiesā, termiņu uzskata par notecējušu termiņa pēdējā dienā pulksten sešpadsmitos. Tomēr, ja atsauksmes, pieteikumi vai citi sūtījumi nodoti sakaru iestādē termiņa pēdējā dienā līdz pulksten divdesmit četriem, tie uzskatāmi par nodotiem termiņā.

33. Tiesības izpildīt procesuālās darbības zūd līdz ar šī Reglamenta vai Šķīrējtiesas noteiktā termiņa notecēšanu.

34. Apturot šķīrējtiesas procesu, termiņa tecējums tiek apturēts. Termiņa tecējums apstājas brīdī, kad radies apstāklis, kas ir par pamatu šķīrējtiesas procesa apturēšanai. Procesuālā termiņa tecējums turpinās no dienas, kad atjaunots šķīrējtiesas process.

35. Nokavētos procesuālos termiņus pēc puses pieteikuma var atjaunot Šķīrējtiesa, ja tā atzīst nokavēšanas iemeslus par attaisnojošiem. Atjaunojot nokavēto termiņu, Šķīrējtiesa vienlaikus atļauj izpildīt nokavēto procesuālo darbību.

36. Šķīrējtiesas noteiktos termiņus var pagarināt pēc puses pamatota pieteikuma

37. Ja pieteikums par termiņa pagarināšanu vai nokavētā termiņa atjaunošanu iesniegts līdz Šķīrējtiesas sastāva iecelšanai, tad to var izlemt Šķīrējtiesas priekšsēdētājs, bet ja pieteikums iesniegts pēc Šķīrējtiesas sastāva iecelšanas, tad to izlemj Šķīrējtiesas sastāvs.

 

VI. ŠĶĪRĒJTIESAS PROCESA SAGATAVOŠANA

38. Pusēm ir tiesības brīvi noteikt šķīrējtiesas procesa kārtību. Taču ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesas procesa kārtību, strīdu izšķir saskaņā ar šī Šķīrējtiesas Reglamenta noteikumiem.

39. Pusēm ir tiesības brīvi noteikt strīda izšķiršanas vietu. Ja puses par to nav vienojušās, strīda izšķiršanas vietu nosaka Šķīrējtiesa.

40. Pēc iespējamā prasītāja pieteikuma tiesa pēc parādnieka vai viņa mantas atrašanās vietas šā likuma 139.pantā noteiktajā kārtībā var nodrošināt prasību pirms tās celšanas. Tā pati tiesa pēc puses vai Šķīrējtiesas lūguma lemj par prasības nodrošinājuma atcelšanu vai grozīšanu. Pieteikums par prasības nodrošinājumu vai pieteikums par prasības nodrošinājuma grozīšanu nav uzskatāms par šķīrējtiesas vienošanās neievērošanu un nav šķērslis strīda izšķiršanai Šķīrējtiesā.

41. Šķīrējtiesas process sākas ar brīdi, kad prasības pieteikums, kas sastādīts valsts valodā vai valodā, kura paredzēta šķīrējtiesas līgumā, iesniegts Šķīrējtiesā.

42. Prasības pieteikumu Šķīrējtiesā iesniedz rakstveidā.

43.  Prasības pieteikumā norāda:

43.1. informāciju par pusēm:

43.1.1. juridiskajām personām: nosaukumu un atrašanās vietu (juridisko adresi), un, ja prasītājam ir zināmi, — arī reģistrācijas numuru un tālruņa numuru;

43.1.2. fiziskajām personām: vārdu, uzvārdu, deklarēto dzīvesvietu  un, ja prasītājam ir zināmi, — arī personas kodu un tālruņa numuru;

43.2. prasības priekšmetu, summu, prasības summas aprēķinu;

43.3. prasības pamatu un pierādījumus, kas to apstiprina;

43.4. prasītāja prasījumus;

43.5. pievienoto dokumentu sarakstu.

44.  Prasības pieteikumam pievieno:

44.1. pušu vienošanos par Šķīrējtiesu, ja vien šī vienošanās nav ietverta līgumā, kura sakarā radies strīds;

44.2. līgumu, kura sakarā radies strīds;

44.3. dokumentus, uz kuriem prasītājs atsaucas prasības pieteikumā;

44.4. pierādījumus par prasības pieteikuma nosūtīšanu atbildētājam;

44.5. pierādījumus par Šķīrējtiesas tiesvedības maksas, šķīrējtiesneša (-u) honorāra un pasta izdevumu samaksu;

44.6. tik daudz prasības pieteikuma norakstus un tam pievienoto dokumentu norakstus, cik lietā ir atbildētāju.

45. Visi dokumenti Šķīrējtiesā tiek iesniegti oriģinālā vai likumā noteiktajā  kārtībā apstiprinātās kopijās, vai kopijās uzrādot oriģinālus.

46. Ja prasības pieteikums neatbilst šī Reglamenta prasībām, tad Šķīrējtiesa tiesīga atstāt to bez tālākas virzības un nosaka termiņu trūkumu novēršanai. Ja noteiktajā termiņā trūkumi netiek novērsti, prasības pieteikums tiek atgriezts iesniedzējam bez izskatīšanas. Šķīrējtiesas tiesvedības maksa un šķīrējtiesneša honorārs šajā gadījumā tiek atgriezti iesniedzējam, ieturot 10% no tiesvedības maksas un šķīrējtiesneša honorāra.

47. Pēc prasības pieteikuma saņemšanas un Šķīrējtiesas procesa ierosināšanas Šķīrējtiesas priekšsēdētājs ieceļ šķīrējtiesnešus strīda pušu Šķīrējtiesas līguma noteiktajā skaitā.

48. Šķīrējtiesa nosūta ar ierakstītu vēstuli vai nodod pret parakstu atbildētājam/iem paziņojumu par prasības saņemšanu un prasības pieteikuma norakstu, piedāvājot 15 dienu laikā no paziņojuma nosūtīšanas dienas iesniegt Šķīrējtiesā atsauksmi uz prasības pieteikumu, pievienot tai iebildumu apstiprinošus dokumentus, ja tādi ir. Atsauksmei pievieno tik daudz atsauksmes un tai pievienoto dokumentu norakstus, cik lietā ir prasītāju.

49. Atsauksmē atbildētājs norāda: vai viņš atzīst prasību pilnīgi vai kādā tās daļā; savus iebildumus pret prasību un to pamatojumu; pierādījumus, kas apstiprina viņa iebildumus pret prasību un to pamatojumu, kā arī likumu, uz kuru tie pamatoti; lūgumus par pierādījumu pieņemšanu vai izprasīšanu; citus apstākļus, kurus viņš uzskata par nozīmīgiem lietas izskatīšanā.

50. Šķīrējtiesa savlaicīgi paziņo pusēm par šķīrējtiesas sēdi. Paziņojumu par pirmo šķīrējtiesas sēdi nosūta lietas dalībniekiem ar ierakstītu vēstuli vai nodod pret parakstu ne vēlāk kā 15 dienas pirms sēdes, ja puses nav vienojušās par īsāku termiņu.

51. Šķīrējtiesas procesā visi paziņojumi, pieteikumi un cita veida korespondence nosūtāma ierakstītā vēstulē vai citādi, fiksējot nosūtīšanas faktu, vai arī nogādājama adresātam personīgi pret parakstu.

52. Korespondence uzskatāma par saņemtu, ja tā ir piegādāta adresātam personīgi vai pēc adresāta uzrādītās pasta adreses, vai juridiskās personas atrašanās vietas (juridiskās adreses), vai fiziskās personas dzīvesvietas, bet, ja adresi nevar noskaidrot, - pēc pēdējās zināmās adreses.

53. Gadījumā, ja atbildētāja dzīves vieta nav zināma, Šķīrējtiesa var aicināt atbildētāju uz šķīrējtiesas sēdi, izvietojot par to sludinājumu oficiālajā laikrakstā ”Latvijas Vēstnesis”. Izdevumus par sludinājuma izvietošanu sedz prasītājs. Neatkarīgi no aicinājuma publikācijas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” prasītājs ir tiesīgs Šķīrējtiesas aicinājuma tekstu publicēt uz sava rēķina citos laikrakstos. Šķīrējtiesa var izskatīt lietu bez atbildētāja piedalīšanās, ja pagājis ne mazāk kā viens mēnesis no aicinājuma publikācijas dienas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

54. Šķīrējtiesa var pieprasīt no pusēm jebkura rakstveida pierādījuma notariāli apliecinātu tulkojumu valodā, kurā notiek process, vai valsts valodā.

 

VII. STRĪDA IZŠĶIRŠANA

55. Ievērojot pušu noslēgto šķīrējtiesas līgumu Šķīrējtiesa rīko sēdes, lai noklausītos pušu paskaidrojumus un iebildumus, kā arī lai pārbaudītu pierādījumus (mutvārdu process), vai izšķir strīdu, pamatojoties tikai uz iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem un materiāliem (rakstveida process). Ja puses neiesniedz atsauksmes vai rakstveida pierādījumus noteiktajā laikā, Šķīrējtiesa turpina procesu un izšķir strīdu pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem pierādījumiem. Atsauksmes vai rakstveida pierādījumu neiesniegšana nevar būt par pamatu lietas izskatīšanas atlikšanai. 

56. Šķīrējtiesa rīko mutvārdu procesu tad, ja puses nav vienojušās par  rakstveida procesu, kā arī gadījumā, ja puses ir vienojušās par rakstveida procesu, bet kāda no pusēm līdz nolēmuma pieņemšanai pieprasa mutvārdu procesu. Pusei, kura vēlas mutvārdu procesu, par to rakstveidā ir jāpaziņo Šķīrējtiesai 15 dienu laikā no paziņojuma par Šķīrējtiesas procesa ierosināšanu nosūtīšanas dienas.

57. Ievērojot Reglamenta un pušu vienošanās noteikumus, Šķīrējtiesa var noturēt Šķīrējtiesas procesu tādā veidā, kādā tā uzskata par lietderīgu, ar nosacījumu, ka strīds izšķirams bez liekas vilcināšanās un ka pusēm tiek dotas vienādas iespējas izklāstīt savu viedokli un iesniegt dokumentus.

58. Ja kāds no mutvārdu procesa dalībniekiem nepārvalda valodu, kurā notiek process, Šķīrējtiesa pieaicina tulku. Procesa dalībniekam, kuram nepieciešamas tulks, ne vēlāk, kā 5 darba dienas pirms paredzētās Šķīrējtiesas sēdes jāiesniedz Šķīrējtiesai rakstisks iesniegums par tulka pieaicināšanu un maksājuma dokuments par tulka pakalpojumu apmaksu Šķīrējtiesas Reglamenta un tā pielikumu noteiktajā kārtībā un apmērā. Tulks tiek pieaicināts pēc tam, kad attiecīgais Šķīrējtiesas procesa dalībnieks ir iemaksājis Šķīrējtiesā atlīdzību par tulka pakalpojumiem.

59. Šķīrējtiesas sēdes ir slēgtas. Personas, kas nav procesa dalībnieki, var būt klāt Šķīrējtiesas sēdē tikai ar pušu piekrišanu.

60. Fiziskās personas savas lietas Šķīrējtiesā ved pašas vai ar pilnvarotu pārstāvju starpniecību. Fizisko personu pārstāvību noformē ar notariāli apliecinātu pilnvaru.

61. Juridisko personu lietas Šķīrējtiesā ved to amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī citi juridisko personu pilnvaroti pārstāvji. Juridisko personu pārstāvību noformē ar rakstveida pilnvaru vai dokumentiem, kas apliecina amatpersonas tiesības bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt juridisko personu.

62. Puses Šķīrējtiesas procesā var pieaicināt advokātus juridiskās palīdzības sniegšanai.

63. Šķīrējtiesa ziņas par Šķīrējtiesas procesu nepublicē un nesniedz personām, kas nav lietas dalībnieki.

64. Pierādīšanas līdzekļi Šķīrējtiesā var būt pušu paskaidrojumi, rakstveida pierādījumi, lietiskie pierādījumi un ekspertu atzinumi. Pierādījumus iesniedz puses. Katrai pusei jāpierāda tie apstākļi, uz kuriem tā atsaucas kā uz savu prasījumu vai iebildumu pamatojumu. Šķīrējtiesa var pieprasīt, lai puses iesniedz papildu dokumentus vai citus pierādījumus.

65. Rakstveida pierādījumus iesniedz oriģinālā, noraksta veidā vai kopijās, uzrādot oriģinālus. Ja puse iesniedz dokumenta norakstu, Šķīrējtiesa pati vai pēc otras puses lūguma var pieprasīt iesniegt oriģināldokumentu. Oriģināldokumentu pēc tās personas lūguma, kas iesniegusi šo dokumentu, Šķīrējtiesa atdod atpakaļ, atstājot procesa materiālos apliecinātu tā norakstu.

66. Atbildētājs var iesniegt Šķīrējtiesā pretprasību, kuru Šķīrējtiesa var izšķirt kopā ar prasību, ja pretprasības priekšmets aptverts ar šķīrējtiesas līgumu. Pretprasība iesniedzama rakstveidā. Uz pretprasību attiecināmi Reglamenta noteikumi, kas attiecas uz prasības pieteikumu.

67. Pretprasību var iesniegt termiņā, kāds ir noteikts atsauksmes iesniegšanai. Ja termiņš pretprasības sniegšanai ir nokavēts, Šķīrējtiesa var to atjaunot pēc atbildētāja lūguma gadījumā, ja atbildētājs reizē ar lūgumu iesniedzis termiņa nokavēšanu attaisnojošu iemeslu pierādījumus. Gadījumā, ja Šķīrējtiesa uzskata atbildētāja lūgumu par pamatotu, tā atjauno nokavēto termiņu un pieņem pretprasību izšķiršanai. Ja Šķīrējtiesa uzskata atbildētāja lūgumu par nepamatotu, tā pretprasību atstāj bez izskatīšanas un atdod to iesniedzējam.

68. Ja puses nav vienojušās citādi, puse var grozīt un papildināt prasību visā šķīrējtiesas procesa laikā, līdz tiek uzsākta strīda izšķiršana. Ja šajā gadījumā tiek palielināts prasības apmērs, pusei papildus jāsamaksā attiecīgie šķīrējtiesas procesa izdevumi.

69. Šķīrējtiesa pati nosaka pierādījumu pieļaujamību, atbilstību un pamatotību.

70. Ja šķīrējtiesas līgumā nav noteikts citādi, Šķīrējtiesa pēc puses motivēta rakstiska lūguma var noteikt ekspertīzi. Ekspertīze tiek noteikta gadījumos, kad strīdā nozīmīgu faktu noskaidrošanai nepieciešamas speciālas zināšanas zinātnē, tehnikā, mākslā vai citā nozarē. Lūgumā par ekspertīzes noteikšanu pusei ir jānorāda jautājumi, par kuriem, pēc viņas domām, ekspertam jādod atzinums. Otrai pusei ir tiesības iesniegt šķīrējtiesai jautājumus, par kuriem, ekspertam jādod atzinums.

71. Ja Šķīrējtiesa atzīst puses lūgumu par pamatotu, Šķīrējtiesa pieņem lēmumu par ekspertīzes noteikšanu vai ekspertu pieaicināšanu. Ekspertīze notiek tikai tad, ja minētā puse iepriekš samaksājusi par eksperta pakalpojumiem.

72. Šķīrējtiesa savā lēmumā par ekspertīzes noteikšanu norāda, kuros jautājumos nepieciešams eksperta atzinums un kam uzdots izdarīt ekspertīzi. Šķīrējtiesa nosaka kārtību, kādā starp pusēm tiek sadalīti izdevumi par eksperta pakalpojumiem.

73. Ekspertīzi izdara attiecīgo ekspertīzes iestāžu eksperti vai citi speciālisti. Ekspertu izrauga puses pēc savstarpējas vienošanās, bet, ja tāda nav panākta Šķīrējtiesas noteiktajā termiņā, ekspertu izraugās Šķīrējtiesa. Ja nepieciešams, Šķīrējtiesa izraugās vairākus ekspertus. Ja izraudzīti vairāki eksperti, viņi ir tiesīgi savā starpā apspriesties. Ja eksperti nonāk pie kopīga atzinuma, to paraksta visi eksperti. Ja ekspertu domas nesaskan, katrs eksperts raksta atsevišķu atzinumu. Puses pēc Šķīrējtiesas pieprasījuma iesniedz ekspertam nepieciešamās ziņas vai dokumentus, uzrāda preces vai citus priekšmetus. Pēc puses pieprasījuma Šķīrējtiesa uzaicina ekspertu pēc atzinuma došanas piedalīties šķīrējtiesas sēdē, lai sniegtu paskaidrojumus un atbildētu uz pušu jautājumiem par atzinumu.

 

VIII. ŠĶĪRĒJTIESAS PROCESA ATLIKŠANA UN APTURĒŠANA

74. Šķīrējtiesa var atlikt strīda izšķiršanu:

74.1. ja atzīst, ka nav iespējams izšķirt strīdu tāpēc, ka nav ieradies kāds lietas dalībnieks, kā arī sekretārs, eksperts vai tulks;

74.2. pēc lietas dalībnieka lūguma, lai dotu viņam iespēju iesniegt papildu pierādījumus;

74.3. pēc lietas dalībnieka lūguma, lai dotu pusēm iespēju vienoties par izlīguma slēgšanu;

74.4. nepieciešamības gadījumā pēc Šķīrējtiesas iniciatīvas.

Šķīrējtiesai ir pienākums atlikt strīda izšķiršanu, ja Šķīrējtiesas sēdē neierodas kāds no lietas dalībniekiem un viņam nav paziņots par Šķīrējtiesas sēdes laiku un vietu.

75. Nākamās šķīrējtiesas sēdes dienu un laiku Šķīrējtiesa paziņo lietas dalībniekiem pret parakstu vai arī uzaicina ar paziņojumu.

76. Šķīrējtiesai ir pienākums apturēt Šķīrējtiesas procesu, ja:

76.1. mirusi fiziskā persona vai beigusi pastāvēt juridiskā persona, kas strīdā ir puse, un ja apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu - līdz tiesību pārņēmēja noteikšanai vai likumiskā pārstāvja iecelšanai;

76.2. puse zaudējusi rīcībspēju - līdz likumiskā pārstāvja iecelšanai;

76.3. Šķīrējtiesā rakstveidā ir iesniegta pušu savstarpēja vienošanās par Šķīrējtiesas procesa apturēšanu - līdz pušu savstarpējā vienošanās noteiktajam termiņam;

76.4. lietas izskatīšana nav iespējama, iekams nav izšķirta cita lieta, kas jāizskata civilā, kriminālā vai administratīvā kārtībā - līdz likumīgā spēkā stājas tiesas nolēmums civillietā, krimināllietā vai administratīvajā lietā.

77.  Šķīrējtiesa pēc lietas dalībnieka vai savas iniciatīvas var apturēt tiesvedību, ja:

77.1. puse slimības vai citu attaisnojušu iemeslu dēļ nespēj piedalīties strīda izšķiršanā - līdz brīdim, kad atkrituši minētie apstākli;

77.2. Šķīrējtiesa nosaka ekspertīzi – līdz brīdim, kad Šķīrējtiesā iesniegts eksperta (-u) atzinums.

78. Par Šķīrējtiesas procesa apturēšanu Šķīrējtiesa pieņem lēmumu, kuru noformē atsevišķa procesuālā dokumenta veidā. Lēmumā norādāmi apstākļi, līdz kuru iestāšanās vai izbeigšanās brīdim Šķīrējtiesas process apturēts, vai termiņš, uz kādu Šķīrējtiesas process apturēts.

79. Šķīrējtiesas procesu atjauno Šķīrējtiesa ar lēmumu pēc savas iniciatīvas vai pēc lietas dalībnieku pieteikuma.

 

IX. ŠĶĪRĒJTIESAS SĒDES

80. Ja puses neierodas uz šķīrējtiesas mutvārdu sēdi vai  neiesniedz rakstveida vai citus pierādījumus, Šķīrējtiesa turpina procesu un izšķir strīdu, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem pierādījumiem.

81. Šķīrējtiesas sēdes protokolē tikai tad, ja kāda no pusēm to ir pieprasījusi un iemaksājusi Šķīrējtiesā atlīdzību par sekretāra pakalpojumiem.

82. Pieprasījums par sēdes protokolēšanu jāiesniedz un atlīdzība par sekretāra pakalpojumiem jāapmaksā ne vēlāk kā 3 darba dienas pirms paredzētās šķīrējtiesas sēdes.

83.  Protokolā norāda:

83.1. Šķīrējtiesas nosaukumu;

83.2. lietas numuru;

83.3. izskatīšanas vietu un datumu;

83.4. puses;

83.5. atzīmes par pušu piedalīšanos lietas izskatīšanā;

83.6. šķīrējtiesnešu (šķīrējtiesnešus), sekretāra, ekspertu, tulku un citu lietas dalībnieku vārdus un uzvārdus;

83.7. strīda izšķiršanas gaitas īsu aprakstu;

83.8. pušu prasījumus un citus pušu izklāstītus svarīgus paziņojumus;

83.9. iemeslus strīda izšķiršanas atlikšanai vai izbeigšanai;

83.10.šķīrējtiesnešu un sekretāra parakstus.

84. Pusēm ir tiesības iepazīties ar protokolu un 5 darba dienu laikā pēc tā parakstīšanas iesniegt rakstveida piezīmes vai iebildumus par protokolu. Par iebildumu pamatotību vai piezīmju atbilstību šķīrējtiesas sēdē notikušajam lemj Šķīrējtiesa. Puse pēc tās lūguma var saņemt protokola kopiju.

85. Ja pārkāpts vai nav ievērots kāds no šķīrējtiesas procesa noteikumiem, puse, kas piedalās Šķīrējtiesas procesā, nekavējoties, bet ne vēlāk kā 3 darba dienu laikā tiklīdz tai par šo pārkāpumu ir kļuvis zināms vai vajadzētu kļūt zināmam, iesniedz Šķīrējtiesai un otrai pusei rakstveida iebildumus. Par iebildumu pamatotību lemj Šķīrējtiesa. Ja puse neiesniedz iebildumus, uzskatāms, ka tā ir atteikusies no savām tiesībām celt šādus iebildumus.

86. Pēc tam, kad Šķīrējtiesas sastāvs secinās, ka visi apstākļi, kas saistīti ar strīdu, ir noskaidroti, tas izbeidz mutvārdu procesu un pieņem spriedumu lietā. Šķīrējtiesas sastāvs pieņem spriedumu apspriežu istabā. Pēc sprieduma pieņemšanas pusēm mutiski tiek paziņota sprieduma rezolutīvā daļa. Ja sarežģītā lietā Šķīrējtiesa atzīst, ka šajā Šķīrējtiesas sēdē nav iespējams taisīt spriedumu, tā nosaka nākamo Šķīrējtiesas sēdi tuvāko 14 darba dienu laikā, kurā tā paziņos spriedumu.

87. Šķīrējtiesas noteiktā laikā, kas nepārsniedz 10 darba dienas pēc sprieduma paziņošanas, pusēm tiek nosūtīts motivēts spriedums. Rakstveida procesa gadījumā Šķīrējtiesa sprieduma norakstu pusēm nosūta 3 dienu laikā.

 

X. ŠĶĪRĒJTIESAS  NOLĒMUMI 

88. Visi nolēmumi (lēmumi un spriedumi) Šķīrējtiesā, ja Šķīrējtiesas sastāvs sastāv vairāk kā no viena šķīrējtiesneša, tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu. Šķīrējtiesnesis nevar atteikties no balsošanas.

89. Šķīrējtiesas nolēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā. Tas nav pārsūdzams un par to nevar iesniegt protestu.

90. Šķīrējtiesas nolēmumu taisa rakstveidā, un to paraksta visi šķīrējtiesneši, bet, ja kāds no šķīrējtiesnešiem neparaksta nolēmumu, tajā norādāms iemesls, kāpēc nav viņa paraksta. Šķīrējtiesnešu parakstus uz nolēmumiem apliecina Šķīrējtiesas zīmogs.

91. Šķīrējtiesa veicina pušu strīda noregulēšanu ar izlīgumu. Ja Šķīrējtiesas procesa laikā puses noslēdz izlīgumu, Šķīrējtiesa procesu izbeidz. Pēc pušu pieprasījuma Šķīrējtiesa ar savu lēmumu apstiprina izlīgumu, ja tā noteikumi nav pretrunā ar likumu. Šādam lēmumam ir tāds pats juridisks spēks kā Šķīrējtiesas spriedumam.

92.  Šķīrējtiesas spriedumā norāda:

92.1. Šķīrējtiesas sastāvu;

92.2. sprieduma taisīšanas datumu un vietu;

92.3. ziņas par pusēm;

92.4. strīda priekšmetu;

92.5. sprieduma motivējumu, ja vien puses nav vienojušās citādi;

92.6. secinājumu par prasības pilnīgu vai daļēju apmierināšanu vai par tās pilnīgu vai daļēju noraidīšanu un Šķīrējtiesas sprieduma būtību;

92.7. piedzenamo summu, ja spriedums taisīts par naudas piedziņu;

92.8. konkrēto mantu un tās vērtību, kas piedzenama mantas neesamības gadījumā, ja spriedums taisīts par mantas atdošanu natūrā;

92.9. kam, kādas darbības un kādā termiņā jāizpilda, ja spriedums uzliek par pienākumu izpildīt noteiktas darbības;

92.10. kāda sprieduma daļa attiecas uz katru no prasītājiem, ja spriedums taisīts vairāku prasītāju labā, vai kāda sprieduma daļa jāizpilda katram no atbildētājiem, ja spriedums taisīts pret vairākiem atbildētājiem;

92.11. Šķīrējtiesas procesa izdevumus, kā arī šo izdevumu un izdevumu par juridisko palīdzību sadalījumu starp pusēm.

93. Katra puse, paziņojot par to otrai pusei, līdz sprieduma izpildei var lūgt Šķīrējtiesu:

93.1. izlabot jebkuru spriedumā pieļauto kļūdu aprēķinos, gramatisko vai drukas kļūdu. Šādas kļūdas Šķīrējtiesa var izlabot arī pēc savas iniciatīvas;

93.2. izskaidrot spriedumu. Sprieduma izskaidrojums no tā pieņemšanas brīža kļūst par sprieduma neatņemamu sastāvdaļu;

93.3. 30 dienu laikā no sprieduma nosūtīšanas dienas pieņemt papildu spriedumu, ja spriedumā nav izšķirta kāda līdz sprieduma pieņemšanai iesniegtā prasība. Ja Šķīrējtiesa uzskata lūgumu par pamatotu, tā šo lūgumu izlemj, taisot papildu spriedumu.

Šķīrējtiesa lemj, vai pušu piedalīšanās ir nepieciešama, Šķīrējtiesai izlemjot šādu jautājumu.

 

XI. ŠĶĪRĒJTIESAS PROCESA IZBEIGŠANA

94. Šķīrējtiesa pieņem lēmumu par Šķīrējtiesas procesa izbeigšanu, ja:

94.1. prasītājs atsauc savu prasību un atbildētājs neiebilst pret to;

94.2. puses vienojas par strīda izbeigšanu ar izlīgumu;

94.3. Šķīrējtiesas līgums likumā vai līgumā noteiktajā kārtībā zaudējis spēku;

94.4. Šķīrējtiesa atzīst, ka strīds nav pakļauts Šķīrējtiesai;

94.5. fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, ir beigusi pastāvēt un tiesiskā attiecība nepieļauj tiesību pārņemšanu vai puses ir vienojušās, ka process šādā gadījumā izbeidzams.

95. Ja Šķīrējtiesas process izbeigts Šķīrējtiesas Reglamenta 94.1. vai 94.2. pantā norādīto iemeslu dēļ, atkārtota griešanās Šķīrējtiesā vai griešanās tiesā strīdā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata nav pieļaujama.

96. Ja Šķīrējtiesas process izbeigts Šķīrējtiesas reglamenta 94.3. vai 94.4. pantā norādīto iemeslu dēļ vai ja fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, ir beigusi pastāvēt un puses ir vienojušās, ka Šķīrējtiesas process šādā gadījumā izbeidzams, puses ir tiesīgas griezties tiesā.

 

XII. ŠĶĪRĒJTIESAS NOLĒMUMU IZPILDE

97. Šķīrējtiesas nolēmums pusēm ir obligāts un izpildāms labprātīgi šajā nolēmumā noteiktajā termiņā. Labprātīgai sprieduma izpildei nosaka termiņu, kas nav īsāks par piecām dienām.

98. Ja Šķīrējtiesas nolēmums netiek pildīts labprātīgi, ieinteresētā puse ir tiesīga vērsties rajona (pilsētas) tiesā pēc parādnieka dzīvesvietas vai atrašanās vietas (juridiskās adreses) ar pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu Šķīrējtiesas nolēmuma piespiedu izpildei.

99. Šķīrējtiesas nolēmums, kurš izpildāms Latvijā, ir izpildāms atbilstoši Latvijas Republikas Civilprocesa likuma noteikumiem. 

100. Šķīrējtiesas nolēmums, kurš izpildāms ārpus Latvijas, ir izpildāms atbilstoši 1958.gada 10.jūnija Ņujorkas Konvencijai par ārvalstu arbitrāžas spriedumu atzīšanu un izpildi. 

101. Tiesvedības dokumenti pēc Šķīrējtiesas procesa pabeigšanas paliek glabāšanā Šķīrējtiesā ievērojot Civilprocesa likuma D daļas prasības.

 

XIII.  ŠĶĪRĒJTIESAS PROCESA IZDEVUMI

102. Šķīrējtiesas procesa izdevumi ir ar strīda izšķiršanu saistītie izdevumi un ar lietas vešanu saistītie izdevumi.

103.  Ar strīda izšķiršanu saistītie izdevumi ir:

103.1. Šķīrējtiesas tiesvedības maksa un šķīrējtiesneša honorārs;

103.2. summas, kas jāizmaksā ekspertiem, tulkiem un sekretāram;

103.3. ar Šķīrējtiesas sprieduma izskaidrojumu saistītie izdevumi;

103.4. šķīrējtiesnešu ceļa un uzturēšanās izdevumi;

103.5.ar Šķīrējtiesas paziņojumu un citu Šķīrējtiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi;

103.6. citi iespējamie ar strīda izšķiršanu saistītie izdevumi, kuru samaksas kārtību nosaka Šķīrējtiesa, ievērojot Reglamenta noteikumus.

104. Ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir:

104.1.  izdevumi par juridisko palīdzību;

104.2.  ar pierādījumu savākšanu saistītie izdevumi;

104.3.  ar sludinājuma ievietošanu laikrakstā saistītie izdevumi.

105. Šķīrējtiesas tiesvedības maksa un šķīrējtiesneša honorārs ir atkarīgi no prasības summas, strīda sarežģītības un šķīrējtiesnešu skaita, kas izšķir attiecīgu strīdu, un tiek noteikti šī Reglamenta pielikumā.

106. Šķīrējtiesas procesa izdevumu apmērs ar Šķīrējtiesas priekšsēdētāja lēmumu var tikt grozīts, ņemot vērā strīda sarežģītību, strīda izspriešanai nepieciešamo laiku, kā arī jebkurus citus ar strīda izšķiršanu saistītos apstākļus. Šķīrējtiesas priekšsēdētājs ir tiesīgs pēc puses lūguma vai pēc savas iniciatīvas samazināt šķīrējtiesas tiesvedības maksas apmēru.

107. Pusei, kuras labā taisīts spriedums, Šķīrējtiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos šķīrējtiesas procesa izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā punktā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli Šķīrējtiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājam - proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.

108. Ja prasītājs atsakās no prasības un to neuztur, tad prasītāja samaksātos šķīrējtiesas procesa izdevumus šajā gadījumā atbildētājs neatlīdzina. Tomēr, ja prasītājs neuztur savus prasījumus tāpēc, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis, Šķīrējtiesa pēc prasītāja lūguma piespriež no atbildētāja prasītāja samaksātos šķīrējtiesas procesa izdevumus. Ja prasība noraidīta, pēc atbildētāja lūguma šķīrējtiesas procesa izdevumus piespriež no prasītāja par labu atbildētājam.

109. Puses var vienoties par šķīrējtiesas procesa izdevumu sadalījumu starp tām.

110. Ja tiek palielināta prasības summa, atbilstoši papildus apmaksājami šķīrējtiesas procesa izdevumi.

111. Ja puses noslēdza izlīgumu un tajā nav vienojušās par šķīrējtiesas procesa izdevumu sadali savā starpā, tos pēc puses iesnieguma sadala Šķīrējtiesa.

112. Ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir atlīdzināmi šādos apmēros:

112.1. izdevumi juridiskās palīdzības samaksai – to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par desmit procentiem no prasījumu apmierinātās daļas, bet prasībās, kam nav mantiska rakstura, - ne vairāk par advokātu atlīdzības taksi;

112.2. ar pierādījumu savākšanu saistītie izdevumi – to faktiskajā apmērā.

113. Šķīrējtiesas procesa izdevumus iekasē un administrē Šķīrējtiesas dibinātājs.

 

 

Šķīrējtiesas dibinātāja - Sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rīgas Civillietu Šķīrējtiesa” vārdā tās valdes priekšsēdētājs – Aleksandrs ŠČERBINS (paraksts)

 

© 2009 - 2018 "RĪGAS CIVILLIETU ŠĶĪRĒJTIESA"

Created in ALX Creative Laboratory
 

18.07.2018 21:39 GMT+2. Current version 1.2. Created by "ALX Creative Laboratory™"